Nav nekā ļaunāka par apjausmu, ka intīmā brīdī ar mīļoto vīrieti tev
prātā piepeši iešaujas… priekšnieks. Kāpēc seksa laikā tavā galvā
iezogas visnepiemērotākie cilvēki, un kā viņus no turienes izdzīt? Par to, ko tu dari savā guļamistabā, nevienam nav nekādas daļas. Te
noteicēji esat tikai tu un tavs vīrietis. Vismaz tā tam vajadzētu būt.
Tad kāpēc visintīmākajos mirkļos tavas domas mēdz aizklīst pie citiem
cilvēkiem – draudzenēm, vecākiem, bijušajā vai pat bosa?
Un joprojām rīts ir mans vismīļākais laiks, kad pasaule vēl guļ, bet Zeme jau mostas. Tā ir mūzika, kas rodas klusumā – putnu čalas, lapu čaboņa vējā un sapņos iegrimušo cilvēku elpošana. Tad pasaule ir īsta – nav samākslotu smaidu, nepatiesu runu un viltotas steigas. Viss ir tik vienkārši un skaisti. Tādos brīžos cilvēki ir cilvēki – bez maskām. Un man tas tik ļoti patīk, jā, man patīk, kādi ir cilvēki, kad tikko ir pamodušies – izpūruši un patiesi; man patīk kafijas smarža rītos, kad tā vēl nav sajaukusies ar ikdienas automobīļu izplūdes gāzēm un meliem; un man patīk vēl…