Sieviete – tas ir liels plēsoņa ar spilgtu ārējo izskatu. Šim plēsoņam
piemīt liels spēks, veiklība un grācija. Daudzu valstu pamatiedzīvotāji
paniski baidās no viņām, jo uzskata tas par noslēpumainiem un
neprognozējamiem radījumiem.
Sievietes bieži vien ieceļ dievu
kārtā, pielūdz un viņām dāvina visādus nieciņus. Dažkārt viņas arī
apprec, taču visbiežāk viņas tikai mīl. Tad kāpēc sievietes būtu
jāsargā, ja jau viņas uzbrūk cilvēkiem? Pirmām kārtām tīri praktisku
apsvērumu dēļ. Attiecības mednieks – medījums ir viens no svarīgākajiem
cilvēces attīstības veidiem. Īsāk sakot, bez sievietes cilvēki kļūst par
muļķiem. Tātad sievietes ir svarīga dabas līdzsvara sastāvdaļa un mums
jādara viss, lai viņas nepazustu no mūsu dzīves.
Ārējais izskats, uzbūve.
Latvijas teritorijā sastopamās sievietes ķermeņa garums parasti ir 150 –
180 cm, kājas pēdas garums 25 – 30 cm, auss garums aptuveni 7 cm.
Sievietes ķermenis ir izstiepts no augšas uz apakšu, galva neliela,
apaļas formas, astes nav. Apmatojuma krāsa var būt dažāda, taču
visbiežāk sastopamas blondīnes, brunetes un rudmates. Sievietes spēj
izdot dažādas skaņas. Gan īsas un zemas, gan ilgstošas un spalgas.
Dažkārt šīs skaņas atgādina klepu, taču biežāk – smagas nopūtas.
Nokaitināta sieviete sprauslo un rūc, taču, kad ir noķerta lamatās,
parasti guļ klusi un mierīgi.
Sieviešu rašanās.
Oficiālā zinātne pagaidām atturas no komentāriem šajā jautājumā. Ir
viedoklis, ka sievietes ir bijušas vienmēr, taču daži speciālisti
noliedz šo apgalvojumu, balstoties uz nesen izdarīto atklājumu, - tur,
kur uzturas sievietes, drīz vien parādās arī bērni. Šis fenomens vēl
gaida savu izskaidrojumu.
Izplatības areāls un to noteicošie faktori.
Sievietes ir izplatītas gandrīz visā pasaulē. Pilsētās viņu ir vairāk
nekā tuksnešos, savukārt kūrortos vēl vairāk nekā pilsētās. Sieviete ir
tipisks tropu joslas iemītnieks, viņa mīl sauli un pludmali, tāpēc viņa
nav pārāk piemērota sniegam un zemām temperatūrām. Taču daži pētnieki
apgalvo, ka ir satikuši sievietes arī kosmosā, kur, zināms, dzīvības
nav.
Sieviešu apakštipi un iedalījums.
Sieviešu plašā izplatība pa visu planētu ir sekmējusi četru sieviešu
apakštipu veidošanos: kaķenītes, mīļumi, jaukumiņi un saulītes. Taču
pasaulslavenais sieviešu speciālists Zigmunds Freids apgalvoja, ka ir
tikai trīs sieviešu veidi: sievas, mīļākās un pārējās. Tiesa gan, viņam
kategoriski nepiekrīt marksisti-ļeņinisti, kuri piedāvāja citu
iedalījumu: slaucējas un kolhoznieces.
Barība.
Sievietes mīl uzturā diezgan lielu dažādību. Viņas uzbrūk visam dzīvajam
– no omāra un kaviāra līdz pat plūmju liķierim. Mazus dzīvnieciņus
sieviete notiesā samērā ātri, īpaši, ja viņa ir izsalkusi. Lielākus viņa
vispirms apdullina un pēc tam tik un tā apēd. Vienā reizē sieviete spēj
apēst veselu kārbu šokolādes. Kad viņa apmierinājusi savu izsalkumu, tā
var arī paspēlēties ar savu laupījumu, paziņojot, ka ietur diētu. Šajā
gadījumā laupījums tiek kaut kur noslēpts, piemēram, ledusskapī, taču
vēlāk tik un tā tiek notiesāts.
Pasākumi sieviešu saudzēšanai un pavairošanai.
Sieviete – viens no skaistākajiem radījumiem pasaulē, kurš izdaiļo mūsu
apkārtni, dzīvokļus un mašīnas. Tāpat viņai piemīt liela zinātniska un
mākslinieciska vērtība. Lai pasargātu sievieti no pilnīgas iznīkšanas,
jāveic daudzi dārgi, bet nepieciešami pasākumi. Speciālisti iesaka vest
sievietes uz teātriem, bankām un, pats galvenais, uz veikaliem. Jau sen
novērots – tajos apgabalos, kur nav veikalu, gandrīz nav arī sieviešu.
Dažās valstīs, it sevišķi Tuvajos Austrumos, sievietes cenšas audzēt
nebrīvē, izveidojot tā saucamos harēmus. Diemžēl šī prakse pie mums nav
izplatīta….
There are no comments yet.
Leave your comment, start the discussion!